Efektīva RBJC “Daugmale” ēku ekspluatācija

Līdz ar 2021.gada 29.decembrī Rīgas domes lēmuma Nr.:1112 “Par energopārvaldības sistēmas ieviešanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” pašvaldība īsteno konsekventu enerģētikas pāreju Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienībās.

Apkure

Apkures sezonas uzsākšana un beigšana

Apkures režīms sākas rudenī, kad iekštelpu temperatūra vairākās telpās nokrīt zem noteiktās istabas temperatūras par vairāk nekā 2 grādiem zem iestādē noteiktās iekštelpu temperatūras, vai kad āra temperatūra, kas mērīta pulksten 10:00 piecas dienas pēc kārtas nokrīt zem 15 °C.

Apkures režīms beidzas pavasarī, kad āra temperatūra, kas mērīta plkst. 10:00 piecas dienas pēc kārtas, pirmo reizi pārsniedz 15 °C.

Šie vispārīgie noteikumi pieļauj ar laikapstākļiem saistītus izņēmumus:

– pārtraukta apkures izmantošana apkures periodā, kad bez apkures darbināšanas var sasniegt noteikto minimālo iekštelpu temperatūru.

– īstermiņa apkure (apkures pārrāvums) ārpus apkures sezonas un pārejas periodā, kad istabas temperatūra vairākās telpās ir zemāka par noteikto.

Noslēdzoties apkures sezonai apkures sistēma tiek izslēgta.

Iekštelpu temperatūras režīmi

Siltumenerģijas patēriņš ēkās ir atkarīgs no iekštelpu temperatūras. Par 1 grādu augstāka iekštelpu temperatūra, rada papildu enerģijas patēriņu par aptuveni 5-8% no gada siltumenerģijas patēriņa ēkā. Minimālā iekštelpu temperatūra, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos, ir jāievēro ēkas ekspluatācijas laikā un it sevišķi apkures sezonas laikā.

Papildus tam ir jāievēro sekojoši norādījumi:

  • Ārpus telpu lietošanas laika ēkā ir jāiestata iestādē iepriekš noteiktas iekštelpu temperatūras, kuras ir jāuztur ēkā naktī, brīvdienās un svētku dienās.
  • Uzstādītās iekštelpu temperatūras ir regulāri jāpārbauda. Lai mazinātu citu siltuma avotu ietekmi (saules enerģija vai cilvēku ķermeņa izdalītais siltums) uz iekštelpu temperatūru, visu telpu radiatori ir aprīkojami ar termostatiskajiem vārstiem, kuri atver vai aizver siltumenerģijas padevi radiatoram, atbilstoši telpas temperatūrai. Termostatiskajiem vārstiem ir jābūt iestatītiem uz nepieciešamo temperatūru telpā.

Samazināts iekštelpu temperatūras režīms

Pazeminātā temperatūras režīmā siltuma padeve ēkā tiek regulēta tā, lai tiktu uzturēta pazemināta telpas temperatūra.

Iekštelpu temperatūras samazinājums ir obligāts sekojošos laikos ārpus iestādes darba laika:

  • Naktīs;
  • Nedēļas nogalēs;
  • Brīvdienās.

Elektrība

Tā kā elektroenerģija ir daudzu konversijas procesu gala produkts, šis enerģijas veids ir jāizmanto īpaši taupīgi. Darbinot elektriskās sistēmas, pārliecinieties, ka tās nav ieslēgtas ilgāk, nekā nepieciešams.

  • Iegādājoties jaunas elektriskās ierīces, ir jāizvēlas ierīces ar augstākajām energoefektivitātes klasēm, ja vien nav tehnisku vai ekonomisku iemeslu pretējam.
  • Atstājot darba vietu, dators un monitors ir jāizslēdz. Īsa pārtraukuma gadījumā datoram jābūt ieslēgtam gaidīšanas režīmā un ar izslēgtu monitoru. IT aprīkojums, kas nav nepieciešams, ir jāizslēdz ārpus darba laika (naktīs, nedēļas nogalēs un brīvdienās) un jāatvieno no tīkla, piemēram izmantojot pagarinātāju ar slēdzi, ja vien naktī nav paredzēta sistēmas datu dublēšana.
  • Elektriskos mitrinātājus un sausinātājus drīkst lietot tikai tad, ja to nepieciešamību ir noteikusi arodveselības pārbaude, vai bez iekārtām netiek izpildītas darba aizsardzības prasības darba vietās.

Ēku un koplietošanas telpu primārais gaismas avots ir dienasgaisma. Jāizvairās no pastāvīgas logu virsmu aizēnošanas. Ja iespējams, visas koplietošanas telpas kā primāro gaismas avotu izmanto dienasgaismu.

Ēkas atbildīgajiem ir jāievēro šādi norādījumi:

  • izejot no telpām, apgaismojumam vienmēr ir jābūt izslēgtam. Ja apgaismojuma līmenis telpā ir par augstu ir jādemontē liekie gaismekļi. Ja dienasgaisma nodrošina nepieciešamo gaismas līmeni telpās, apgaismojums ir jāizslēdz.
  • apgaismojuma pārslēgšanai, kas balstīta uz vajadzībām, jāparedz vairākas gaismekļu ieslēgšanas shēmas, lai vismaz uz logu orientētās un iekšējās zonas varētu darbināt atsevišķi. Telpās ar izteiktu īsu uzturēšanās periodu ir jāuzstāda automātiskās vadības sistēmas ar laika releju vai klātbūtnes sensoru.
  • telpu apkopes darbu laikā apgaismojums ir jāieslēdz tikai pašreizējā darba zonā.
  • dekoratīvā apgaismojuma nepieciešamība ir kritiski jāizvērtē un, ja iespējams, jāierobežo tā darbības laiks.

Ventilācija

Ja ēka ir aprīkota ar ventilācijas iekārtu, tās darbība ir jāaktivizē atbilstoši ēkas izmantošanas laikiem. Tā ir jāieslēdz, laikā, kad telpās atrodas cilvēki, kuriem ir jānodrošina svaigs un tīrs gaiss elpošanai un, ja iespējams, pielāgojot tās darbību tā, lai nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi maksimālajam paredzamajam skolēnu skaitam klasē. Ventilācijas iekārta ir jāizslēdz, kad cilvēki ir pametuši telpas.

Telpu vēdināšana atverot logu

Liela daļa izglītības iestādes Rīgā nav aprīkotas ar mehānisko ventilāciju, tāpēc pastiprināta uzmanība ir jāpievērš dabiskajai ventilācijai atverot logus. Ieteicams iestādēs izstrādāt audzēkņiem un darbiniekiem saistošu rīcības plānu telpu vēdināšanai.

Šeit apkopoti vispārēji ieteikumi iekštelpu vēdināšanai uzmantojot logus un durvis:

  • Visas mācību telpas mācību dienas sākumā jāizvēdina, plaši atverot logus un, ja iespējams, arī durvis.
  • Visas mācību telpas ir jāvēdina arī katrā starpbrīdī, vismaz trīs līdz desmit minūtes (āra gaisa temperatūra ietekmē gaisa apmaiņas ātrumu), plaši atverot vairākus logus. Starpbrīža laikā telpā nevajadzētu atrasties audzēkņiem drošības apsvērumu dēļ un tādēļ, ka vēdinot var veidoties caurvējš, ja vienlaikus atvērtas durvis un logi.
  • Nodarbību laikā, kad audzēkņi atrodas mācību telpās, jāizvēdina gaiteņi un rekreācijas telpas (vismaz trīs līdz desmit minūtes), plaši atverot vairākus logus.
  • Dienas beigās plaši atverot logus un, ja iespējams arī durvis, jāizvēdina telpas. Dienas beigās vēdināšanu var veikt telpās un gaiteņos, atverot logus telpās un gaiteņos un durvis no telpām uz gaiteņiem, tādējādi veidojot caurvēju, kurš veic gaisa apmaiņu telpās un gaiteņos vienlaikus.
  • Ieteicams nodrošināt sanitāro un higiēnas telpu vēdināšanu, tai skaitā piespiedu ventilāciju (laikā, kad telpās neuzturas audzēkņi), lai veicinātu mitruma novadīšanu un mazinātu pelējuma attīstībai labvēlīgus apstākļus.
  • Apkures sezonas laikā pusatvērti logi nenodrošina nepieciešamo svaiga gaisa pieplūdi. Caur pusatvērtu logu siltumenerģija no telpas izplūst ārā radot nelietderīgus siltumenerģijas zudumus.
  • Arī vasaras sezonas laikā logiem jāpaliek aizvērtiem, tie ir jāatver tikai vēdināšanai, lai istabas temperatūra būtu zemāka par āra temperatūru.

Datori darba vietās

Ierīcēm darba vietā jābūt aprīkotām ar izslēdzamu pagarinātāju, lai tās varētu atvienot no tīkla, kad tās netiek izmantotas.

Ūdens

Dzeramais ūdens ir resurss, kas jāizmanto taupīgi.

Karstā ūdens sagatavošana

Karstā un aukstā ūdens sistēmu ekspluatācijā ir jāveic pasākumi pret legionelozes jeb leģionāru slimības izplatību ēkās. Legionellas baktērijas vairojas ūdenī, kura temperatūra ir +20 līdz +45 °C.